Gājienā, ko var uzskatīt tikai par pretrunīgu, laboratorijā ir izveidots pirmais cūkas – cilvēka hibrīds. Pētnieki veiksmīgi izaudzēja cilvēka šūnas agrīnajā cūku embrija stadijā, tādējādi radot pirmos cūku-cilvēku hibrīdus. Rezultāts tiek raksturots kā starpsugu himēras.
Eksperiments vēl ir tā agrīnajās dienās, bet zinātnieki uzskata, ka “izrāviens” varētu kādu dienu novest pie laboratorijā audzētiem cilvēku orgāniem, kurus varētu pārstādīt cilvēkiem, kuriem tie ir vajadzīgi. Ja eksperiments būs veiksmīgs, izdosies izglābt simtiem tūkstošu dzīvību.
Science Alert ziņo, ka eksperimenta veikšanai ASV pētnieki injicēja cilvēka cilmes šūnas agrīnajā cūku embrijā. Pēc tam hibrīda embriji tika pārvesti uz surogātu sivēnmātēm. Pētnieki nogaidīja, līdz embriji attīstījās pirmajā trimestrī.
Kopumā vairāk nekā 150 embriji attīstījās kā himēras. Katram bija izveidojušies orgānu prekursori, arī sirds un aknas. Tās saturēja arī nelielu daudzumu cilvēka šūnu — aptuveni 1 no 10000 no hibrīda šūnām bija cilvēka šūnas.
Grupas loceklis Huans Karloss Izpisua Belmonte no Salk institūta Kalifornijā teica: “Mūsu atklājumi var piedāvāt cerības uz zinātnes un medicīnas attīstību, sniedzot vēl nebijušu iespēju studēt agrīnu embriju izstrādi un orgānu veidošanos, kā arī potenciālas jaunas iespējas medicīnas terapijai.”
Viņš piebilda: “Mēs esam parādījuši, ka precīzi mērķēta tehnoloģija var ļaut organismam no vienas sugas ražot konkrētu orgānu, kas sastāv no citas sugas šūnām.”
Lai gan reakcija uz attīstību ir bijusi dažāda, nevar neņemt vērā, ka zinātne ir spērusi lielu soli uz priekšu tagad, kad ir izveidots pirmais cilvēka un cūkas hibrīds. Tagad ir jāizdomā ētiskās sekas.
2015. gadā Izpisua Belmonte un viņa kolēģi veica eksperimentus, lai laboratorijā radītu starpsugu himēras. Grupa veiksmīgi integrēja cilvēka cilmes šūnas peļu embrijos, pierādot, ka cilvēka cilmes šūnas var attīstīties citu sugu iekšienē. Viņi faktiski radīja pasaulē pirmo himēru.
Vārds “himēra” nāk no grieķu mitoloģijas. Saskaņā ar leģendu, tas bija baismīgs, uguni spļaujošs hibrīda radījums “Lycia” Āzijā. Tas sastāvēja no vairāk nekā viena dzīvnieka daļām. Visbiežāk tas attēlots kā lauva ar kazas galvu, kas nāk no tā kakla sāniem, un ar čūsku astes vietā. Bioloģija apraksta himēru kā dabisku vai mākslīgu attīstību vienam atsevišķam organismam, kas satur šūnas no otra. Saprotamu iemeslu dēļ zinātnieki sajūsminās par himēru.
National Geographic vēsta, ka ir divi veidi, kā izveidot himēru. Pirmā metode ir ievest viena dzīvnieka orgānus otrā. Tas ir riskanti, jo saimnieka imūnsistēma var izraisīt orgāna atgrūšanu. Otra metode ir viena dzīvnieka šūnas ievadīt cita embrija embrijā un ļaut tām augt kopā hibrīdā. To var izdarīt ar nodomu laboratorijā vai nejauši, piemēram, kad cilvēks neizturēja savu paternitātes testu, jo viņš uzsūca savu dvīņumāsu dzemdē.
Runājot par cūku cilvēka hibrīdu, Belmonts teica: “Himēras izpētes galīgais mērķis ir uzzināt, vai mēs varam izmantot cilmes šūnu un gēnu rediģēšanas tehnoloģijas, lai radītu ģenētiski pieskaņotus cilvēka audus un orgānus, un mēs esam ļoti optimistiski, ka turpmākais darbs novedīs pie panākumiem. Taču šajā procesā mēs iegūstam labāku izpratni par sugu evolūciju, kā arī par cilvēka embrioģenēzi un slimībām, kuras ir grūti iegūt citos veidos.”
hibrīda embriji Cūku-cilvēku hibrīdu eksperimentam tika pārtraukts pēc 28 attīstības dienām, lai izvairītos no tālākām ētiskām bažām. Paredzams, ka debates par ētiku turpināsies, jo Valsts veselības aizsardzības institūts iepriekš izsludināja moratoriju attiecībā uz izmēģinājumiem ar cilvēkiem, bet tagad apsver aizlieguma atcelšanu.
Pētījuma autori apgalvo, ka eksperimentēšana ir pamatota, jo ASV katru dienu mirst 22 cilvēki, gaidot orgānu transplantāciju, un ik pēc 10 minūtēm kāds jauns tiek pievienots donoru sarakstam.
Avots: truththeory.com